Jaunieši un kultūra

 

Jauniešu kultūras problēma ir joprojām aktuāla arī XXI. gadsimtā. Mēs labi saprotam, ka industrializācijas, modernizācijas, urbanizācijas laikmets, zinātnisko inovāciju laikmets veicina jauniešu intelektuālo un kulturālo izaugsmi. Bet, jaunatnes audzināšanas process, labākā kultūras mantojuma nodošanas process pieprasa pastāvīgu pilnveidošanos.

Gēte ir teicis tādus vārdus – uzvedība, tas ir spogulis, kurā katrs no mums demonstrē savu izskatu.

Socioloģiskie pētījumi parādīja, ka vairāk par 80% jauniešiem, kuri mācās koledžās, vispārizglītojošās skolās, valsts augstskolās, nav kulturāla cilvēka iemaņu, nezina elementārus etiķetes noteikumus, reti apspriež jautājumus, kuri saistīti ar apģērba kultūru, saskarsmes kultūru un nezina citus, cilvēka kultūrai svarīgus aspektus.

Mēs saprotam, ka jaunietim, kulturālas audzināšanas procesam ir vajadzīgas dziļas saknes: ģimene, ģimenes tradīcijas, vide, tai skaitā arī vide skolā, augstskolā un citur. Bet, kādā jauniešu dzīves periodā viņiem ir jāsniedz zināšanas kultūras jomā, etiķetē, speciālista kultūrā, ja tas, kaut kādu iemeslu dēļ nav noticis ģimenē.

Mūsdienu sabiedrībā eksistē arī labākie kultūras paraugi, pēc kuriem var orientēties jaunatne, kuri ļauj jauniešiem pārvērtēt savas personīgās vērtības, salīdzināt savu rīcību, dzīves veidu un domas ar labākajiem uzvedības, darbības un domāšanas paraugiem. Šeit der atcerēties L. Feierbaha citātu: ‘’Saskarsme apgaro un paaugstina; jo sabiedrībā cilvēkus neviļus, bez visādas izlikšanās izturas citādāk, nekā vienatnē.’’

Lai sasniegtu nepieciešamo jauniešu uzvedības kultūras līmeni, vajag jauniešus mācīt, palīdzēt tiem orientēties daudzveidīgajā kultūras pasaulē, uzvedības kultūrā, brīvā laika pavadīšanas kultūrā, atpūtas kultūrā. Paskāls teica, ‘’visi pienācīgas uzvedības noteikumi sen zināmi, attur no tā visa mazums – nemācēšana to visu pielietot’’.

Neapšaubāmi, nav vērts idealizēt uzvedības kultūru jauniešiem, jo viņiem ir pietiekami problēmu ar alkoholu, ar huligānismu, ar saskarsmes kultūru. Par zināmu labklājību var runāt tikai tādā gadījumā, ja ģimenē ir bijusi laba audzināšana vai ja, savu darbu kvalitatīvi ir veikuši skolotāji izglītības iestādēs. Bet, lielā mērā tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Nevar nepiekrist viedoklim, ka katrs cilvēks saņem divas audzināšanas: vienu viņam dod vecāki, nododot savu dzīves pieredzi, bet otru, daudz svarīgāku, cilvēks saņem pats’’.

Jauniešu uzvedības kultūras jautājumi ir cieši saistīti ar ģimenes attiecību kultūru, starppersonu attiecībām un ar attiecību kultūru visās sabiedrības sfērās.

Jauniešu vide formē savas prioritātes, uzvedības manieres, bet šajā gadījumā vajag, lai tajā tiktu kultivēti labākie cilvēces uzvedības kultūras paraugi.

Tāpēc, ir ļoti svarīgi izstādāt darbojošos mehānismu kultūras līmeņa celšanai tieši jauniešiem, veikt aktīvu apgaismojošu un audzinošu darbu ar jauniešiem, pirmām kārtām jau ņemot vērā viņu vajadzības.

Lai risinātu šo problēmu daudzās vispārizglītojošajās skolās, koledžās, augstskolās notiek interaktīvie semināri, kuri ir saistīti ar uzvedības kultūras jautājumiem, ētikas jautājumiem.

Tādu semināru mērķis ir paaugstināt jauniešu kultūras līmeni un formēt viņiem iemaņas ievērot etiķetes noteikumus un kulturālu uzvedību sabiedrībā.

Semināri notiek interaktīvā formā, kuri ļauj vecāko klašu skolēniem, koledžu mācekļiem un augstskolu studentiem aktīvi piedalīties darbā, izmantot interaktīvos vingrinājumus, izteikt komentārus un veikt patstāvīgus spriedumus. Semināru dalībniekiem tiek izsniegti materiāli.

Semināru laikā noskaidrojās, ka jaunieši ir gatavi apgūt labākās kultūras tradīcijas, labākos uzvedības kultūras paraugus sabiedrībā, viņi ir spējīgi saglabāt pagājušo paaudžu kultūras vērtības. Bet, šajā darbā viņiem ir nepieciešama palīdzība, vajadzīgs atbalsts viņu vēlmei apgūt kultūras, etiķetes noteikumus, vajadzīgi piemēri ar ideālas uzvedības paraugiem sabiedrībā.

Priecē tas fakts, ka lielākais vairums semināru dalībnieku piekrīt tam, ka ir nepieciešams kultivēt kultūras pamatus ģimenē un pastāvīgi pilnveidoties savā izaugsmē.

Svarīgi ir apvienot ģimenes, skolas, augstskolas pūliņus, lai izveidotu sistemātisku un kvalitatīvu, audzinošu darbu, kultivētu jauniešu vidē vecākās paaudzes kultūras tradīciju vērtības. Mūsdienu jaunatnes interese ir ļoti daudzpusīgas, to prasības ir pilnveidot audzinošo darbu, bet galvenais, jaunieši ir gatavi apgūt labāko pieredzi uzvedības kultūrā sabiedrībā, viņi ir gatavi zināšanas ne tikai saņemt, bet arī pielietot tās dzīvē.

L. Larošfuko ir teicis, ka’’ citam var dot saprātīgu padomu, bet nevar tam iemācīt saprātīgu uzvedību’’.